Nakotnes kapitals

Kamēr aptuveni 60 % amerikāņu aktīvi investē un sistemātiski vairo savu bagātību, Eiropā šo ceļu iet tikai katrs piektais. Latvijā – vēl mazāk: tikai 17 % iedzīvotāju iegulda finanšu tirgos. Vienlaikus vairāk nekā puse latviešu saka, ka vēlētos sākt investēt nākamo gadu laikā, bet nezina, kā to izdarīt. Par šo plaisu un to, kā Igaunijā dibinātā investīciju platforma "Lightyear" cenšas to mazināt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Martins Soks. Intervija notiek angļu valodā.

Lielākā daļa Latvijas investoru – neatkarīgi no tā, vai viņi izmanto "Revolut", "Interactive Brokers" vai kādu citu platformu, – lielāko daļu savas naudas tur ASV akcijās. Tas nav nejaušs lēmums: ASV tirgi pēdējos gados ir uzrādījuši izcilu sniegumu, tur ir pasaulē zināmākie uzņēmumi, un pat pensiju 2. līmeņa fondi dažkārt iegulda 70 % aktīvu ASV. Taču ko darīt, ja gribas vairāk? Vai morālu apsvērumu dēļ. Vai vienkārši tāpēc, ka diversifikācija – ne tikai pēc sektora, bet arī pēc ģeogrāfijas – ir pamats gudram portfelim. Par to raidījumā stāsta SEB bankas eksperts Oļegs Andrejevs.

Veselība ir vienīgā nozare, kuras klients ir ikviens – agrāk vai vēlāk. Tā ir arī viena no nozarēm, kurā tehnoloģijas ir ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa, bet no idejām līdz tirgum nonāk ļoti maz kas. Globālais digitālās veselības tirgus aug ar katru ceturksni, un tomēr – vai parastais investors var tajā visā orientēties? Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par veselības tehnoloģiju investīciju iespējām un slazdiem stāstīja Sigvards Krongorns – cilvēks, kurš nozarē pavadījis desmit gadus gan kā jaunuzņēmējs, gan kā riska kapitālists.

Turīgie klienti, kuriem padomus dod investīciju baņķieri un citi eksperti, dažkārt var kalpot par barometru, kas atklāj, kur tad vēji pūš naudas pasaulē. "Swedbank" jaunākie dati atklāj, ka turīgo klientu ieguldījumi pirmo reizi pārsnieguši noguldījumus, bet kopumā tikai 6 % bankas klientu investē. Kā mainās Latvijas investoru paradumi, un kur viņi liek naudu globālās nenoteiktības laikmetā?

Makroekonomiskā statistika bieži vien ir kā atpakaļskata spogulis – tā rāda, kas jau ir noticis, nevis to, kas notiek tieši šobrīd. Taču tie, kas ikdienā strādā ar uzņēmējiem un viņu finanšu vajadzībām, redz citu ainu. "Capitalia" vadītājs Juris Grišins raidījumā "Nākotnes kapitāls" atzīst: pēdējā pusgadā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sentiments ir būtiski uzlabojies. Optimisms beidzot ir sajūtams arī Latvijā, ne tikai Lietuvā. Tomēr aiz šī pozitīvā fona slēpjas arī nozares, kas cīnās par izdzīvošanu.

Naftas cenas strauji kāpušas, inflācija paaugstināta, tirgi svārstās – “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ko Tuvo Austrumu konflikts nozīmē ieguldītājiem un kāpēc konsekvence joprojām ir labākā stratēģija.

Bijušais ministrs un "Eurowind Energy" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidro, kāpēc vēja enerģijā nauda grozās arī tagad, kaut pēdējo gadu globālo notikumu ēnā par to vairs nerunā.

No raķešu palaišanas cenas demokratizācijas līdz elektroenerģijai uz Mēness - Latvijas kosmosa nozares uzņēmēji raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, kur šodien slēpjas reālās iespējas, kāpēc “SpaceX” ir mainījis visu un, kā tad Latvijas uzņēmēji plāno pelnīt ārpus Zemes orbītas uz Mēness un pat tālāk. Nākotnes kapitālā viesojas uzņēmēji Mihails Ščepanskis un Mārcis Donerblics.

Baltijas akciju tirgus bieži tiek raksturots kā nelikvīds, mazs un investoriem nepateicīgs. Daudzi atceras neveiksmīgus IPO vai gadiem ilgu cenu stagnāciju un izdara vienkāršu secinājumu – “šeit nav, ko darīt”. Tomēr finanšu analītiķis Kaspars Peisenieks uzskata, ka šāds skatījums ir pārāk virspusējs. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” viņš skaidro, kāpēc tieši mazais tirgus var būt priekšrocība, kāpēc obligācijas nebūt nav sinonīms drošībai un kā investori paši sev bieži traucē nopelnīt.

Vairāk nekā 10 000 cilvēku jau parakstījuši iniciatīvu par iespēju izņemt 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu, nesagaidot pensijas vecumu. Vieni to sauc par brīvību rīkoties ar savu naudu, eksperti – par bīstamu soli, kas var iedragāt nākotnes ienākumus un radīt papildu slogu valstij. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" Igaunijas un Lietuvas pieredzi izklāstīja "SEB Life and Pension Baltic" valdes locekle Kristīne Lomanovska.

Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotāciju biržā politiķu vidū spriests jau ilgi. Darbības nav sekojušas. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) ir gatava nākamajam solim – uzņēmuma vadība neslēpj vēlmi doties uz biržu, lai piesaistītu kapitālu un audzētu biznesu. Politiskais lēmums par konkrētu akciju pārdošanu vēl priekšā, taču pašā uzņēmumā pēdējos gados notikusi mērķtiecīga gatavošanās. Par šī soļa jēgu, iespējām un riskiem raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš un "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava.

Nauda ikdienā bieži tiek uztverta kā vienkāršs instruments – līdzeklis norēķiniem, uzkrājumiem vai investīcijām. Taču raidījuma “Nākotnes kapitāls” jaunākajā epizodē sociālantropologs un uzņēmējs Mārtiņš Daugulis piedāvā daudz plašāku skatījumu: nauda nav objektīva vērtība, bet gan sociālo attiecību process, kurā savijas personīgā pieredze, kultūra un attiecības ar varu. Spēja neiztērēt šodien un ieguldīt ir kā “zefīriņa tests” sabiedrībai.

Kiberdrošība vairs nav tikai IT speciālistu niša – tā kļuvusi par būtisku valstu drošības un ekonomikas sastāvdaļu. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viesojās IT un kiberdrošības speciālists Kirils Solovjovs, kurš paralēli tehniskajam darbam jau vairākus gadus aktīvi investē. Sarunā viņš atklāj gan savu investora ceļu, gan to, kā drošības situācija pasaulē ietekmē viņa lēmumus.

Pagājušais gads finanšu tirgos noslēdzās pārsteidzoši spēcīgi, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, tarifu draudiem un politisko retoriku, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu neticama. Kā raidījumā “Nākotnes kapitāls” uzsvēra “SEB bankas” eksperts Oļegs Andrejevs, tirgi demonstrējuši pragmatisku pieeju, lielā mērā ignorējot politiskos paziņojumus.

Latvijā finanšu pratība joprojām ir viens no vājākajiem posmiem ceļā uz turīgāku sabiedrību. Lai gan investēšana un uzkrāšana pēdējos gados kļūst arvien populārāka, pamata izpratne par to, kā nauda aug, joprojām ir ierobežota. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aija Brikše atklāj – salikto procentu principu saprot vien kāda trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tostarp arī skolotāju zināšanas pieklibo.

Aplūkojot tādu investīciju banku kā “Goldman Sachs”, “Morgan Stanley”, “JPMorgan” un citu prognozes, redzams, ka ASV akciju tirgum – īpaši “S&P 500” indeksam – 2026. gadā tiek solīta izaugsme 12–18 % robežās. Tas ir būtiski virs ilgtermiņa vēsturiskā vidējā, kas simt gadu griezumā bijis ap 7–8 % gadā. Šīs prognozes pašas par sevi neveido realitāti, bet tās ietekmē investoru uzvedību, jo daudzi tirgus dalībnieki tieši uz tām arī orientējas.

Gada noslēguma raidījumā “Nākotnes kapitāls” pie galda atgriezās raidījuma veidotājs un bijušais vadītājs Konstantīns Kuzikovs – šoreiz ar ļoti praktisku atskaiti par pēdējā pusgada lielāko lēmumu: viņš gandrīz pilnībā “izkāpis” no individuālajām akcijām un “platformu džungļiem”, lai pārietu uz vienkāršāku, pasīvāku modeli. Motivācija esot pavisam vienkārša – mazāk stresa un vairāk paredzamības ģimenes finansēs.

Latvijā aizvien vairāk cilvēku sāk domāt par uzkrājumiem un ieguldīšanu, tomēr daļā sabiedrības joprojām ir dziļi iesakņojies teiciens “parāds nav brālis” un aizdomīgums pret naudas pelnīšanu. “SEB bankas” vadītāja Latvijā Ieva Tetere raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, kā mainās attieksme pret naudu, kāpēc bagātību nevajadzētu demonizēt un ko uzņēmēju noskaņojums saka priekšā par 2026. Gadu.

Kriptovalūtu pasaulē var nopelnīt, ne tikai spekulējot ar digitālo naudiņu cenām, bet arī piedāvājot pakalpojumus un produktus kriptovalūtu “racējiem”. Latvijas uzņēmums “Powermining” iekaro pasaules tirgus, piedāvājot iekārtas “Bitcoin” (BTC) ieguvei, un nesen pabeidzis darbu pie īpaša projekta, kur “rakšanā” iegūtais siltums tiks konvertēts kādas pašvaldības apsildīšanai. Uzņēmuma līdzīpašnieks Kristaps Mors stāsta par biznesu un dalās pārdomās par ieguldīšanu šajās monētās.

Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fonds – vairāk nekā 50 miljonu eiro instruments, ko izveidojušas Latvijas un Lietuvas attīstības bankas kopā ar privātajiem partneriem, – solās beidzot iedot “grūdienu” reģiona nīkulīgajam akciju tirgum. Fonds uzņēmumiem palīdzēs tikt līdz biržai, bet investoriem – cerams – pie jauniem stāstiem. Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja fonda veidotāji.