Ekonomikas podkasts

Visā Latvijā var sastapt vienu no mūsu vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem – kūdru. Vairums no purviem, kur to iegūst, pieder valstij, kas šīs vietas iznomā kūdras produktu ražotājiem. Maksis Apinis, biedrības „Zaļā brīvība” darbinieks: „Tradicionāli kūdra tiek tiešām uzskatīta kā tāds nacionālais lepnums. Tas ir tāds, kā pat Latvijas ogles.” Kaut arī Latvija ir kūdras eksporta lielvalsts, to, kas notiek nozarē, atbildīgās iestādes nepietiekami uzrauga. Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle: „Kā tu vari saimniekot, nezinot, kas tev ir, cik attiecīgajā gadā nomnieks ir izmantojis un, ko tu esi saņēmis?” Kūdras biznesmeņi, kuri ik gadu apgroza miljonus, noliedz, ka nozare būtu vāji kontrolēta, un ir apmierināti ar pašreizējo lietu kārtību. Ilze Ozola, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības vadītāja: „Ir jau jāsaprot arī tas, ka tie uzņēmumi, viņi jau arī paši viens otru uzmana.” Kāpēc kūdras nozari Latvijā, kas apgroza miljoniem eiro, nepietiekami kontrolē, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pērn Muitas pārvalde konstatējusi gandrīz 7800 gadījumu, kad caur Latviju uz Krieviju un Baltkrieviju mēģināts pārvadāt sankcijās iekļautās preces, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. Jāņem vērā, ka šajā skaitā ietilpst arī mazie privātpersonu pārkāpumi. Šogad pirmajos divos mēnešos uzsāktas 550 pārkāpumu lietas.

Eiropā, īstenojot "zaļo kursu", spriež par to, kā paplašināt biotopu aizsardzību. Savukārt Latvijā mežinieki tikko īstenoja protesta akciju, aicinot aizstāvēt viņu intereses. Kādai jābūt Latvijas politikai šajā ziņā, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze. Pirms dažām dienām mežsaimnieki iepretim Ministru kabinetam Rīgā rīkoja protesta akciju, aicinot valdību nesteigties vai pat pretoties ieviest prasības, kādas diktē Eiropas "zaļais kurss". Jautājums ir arī par to, vai vajag paplašināt aizsargājamās teritorijas, lai saglabātu un nosargātu dabas biotopus. Jebkuru šādu aizsargājamu teritoriju izveide īpašniekiem, protams, nozīmē ierobežojumus rīkoties ar savu īpašumu un tie ir arī zaudējumi. Vai kādam tiek ir jākompensē? Kādas ir mūsu kopējas intereses un valsts politika šajā jautājumā?

Gulbenes centrā tagad garāmgājēju uzmanību piesaista jauns vides objekts, tā ir konteinerā ierīkota stādaudzētava, kurā var izsekot, kā aug jaunās priedītes. Šīs idejas īstenotāji ir vietējie uzņēmēji, uzņēmums SIA „Carbon Less Future”. Šo ieceri atbalstījusi arī vietējā pašvaldība grantu konkursā „Uzņēmīgi Gulbenes novadā”. Kopā ar uzņēmēju Aigaru Jačuku varam ielūkoties arī stādu audzēšanas konteinera iekšpusē, bet ikdienā garāmgājēji jauno priedīšu augšanas procesam var sekot caur stikla logu. Uzņēmējs akcentē, ka šīs idejas pamatā ir zaļā domāšana un šo stādaudzētavu varētu izmantot lielie uzņēmumi, kuriem jāveic investīcijas dabas resursu atjaunošanai. Lai izveidotu šo pilsētvides stādaudzētavu, ieguldīti gan savi līdzekļi, gan arī gūts pašvaldības atbalsts.

Pēdējo nedēļu laikā strauju popularitāti iemantojušas kriptovalūtas, tādēļ ievērojami kāpusi to vērtība. Pamatā runa ir par populārāko no kriptovalūtām – Bitcoin. Šīs nedēļas sākumā tās vērtība sasniegusi jaunu rekordu, pārsniedzot 72 000 ASV dolāru. Kriptovalūtas ir populāras daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā. Rekords pēc rekorda. Tā varētu raksturot pēdējo nedēļu un pēdējo dienu situāciju saistībā ar kriptovalūtas bitkoina vērtību. Pirms aptuveni nedēļas šīs kriptovalūtas vērtība pirmo reizi tās 15 gadu pastāvēšanas vēsturē pārsniedza 68 000 ASV dolāru. Vērtībai kāpjot un rekordiem krītot, jau šīs nedēļas sākumā vērtība pārsniedza 72 000 ASV dolāru. Vērtības pieaugumu piedzīvojušas arī citas kriptovalūtas. Kā skaidro Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, iemesls vērtības kāpumam ir cilvēku vēlme pamēģināt un nenokavēt iespēju.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par dažādības vadību uzņēmumā - kas tā tāda ir, kādi ir tās ieguvumi, plusi un mīnusi un vai tā aprobežojas tikai ar sieviešu, vīriešu, minoritāšu īpatsvara balansēšanu. Ir aizvadīts 8. marts, Starptautiskā sieviešu diena, kurā daudz tiek runāts un atgādināts par patieso dzimumu līdztiesību, vērtēts, kādā situācijā esam Latvijā. Fakti ir acīmredzami – ir zems sieviešu īpatsvars vadošos amatos un pastāv atalgojuma atšķirības. Šajā kontekstā, bet to paplašinot, runājam par dažādību uzņēmumos. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, cik tā ir svarīga, lai uzņēmums spētu radīt ko jaunu, inovatīvu un būtu konkurētspējīgs. Piemēram, Vidzemes inovāciju nedēļas viena no pamattēmām šogad bija "Dažādībā rodas inovācija". Bet kas tad īsti ir dažādība, tās vadīšana un kā uz to raudzīties, par to saruna ar pirmo sertificēto dažādības prakses vadītāju Baltijā, sociālantropoloģijas doktori Agnesi Cimdiņu, kura strādā "PricewaterhouseCoopers Latvia" personāla vadības komandā.

No pagājušās piektdienas, 8. marta, Latvijā ievest graudus, lopbarību, ogas un augļus, riekstus un dārzeņus no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Zemkopības ministrija uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu atkarība no Krievijas lopbarības un pārtikas, jo to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā un šīs preces nav neaizvietojamas. Pērn Latvijas imports no Krievijas bija 13% jeb 355 miljoni eiro no kopējā ES importa. 90% no Latvijas importa veidoja četras produktu grupas – lopbarība, graudaugi, zirņi un rapšu eļļa. Par pārtikas produktiem, ko aizliegts ievest no Krievijas un Baltkrievijas, stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs vērtē, ka veikalos šobrīd Krievijas produktu ir maz, bet, īpaši mazajos veikalos, populāri ir Baltkrievijā ražotie produkti T omēr kopumā imports no abām valstīm ir neliels un sastāda 1% no kopējā preču sortimenta veikalos. A/s "Balticovo" ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā un 70% no produkcijas eksportē. Uzņēmumā ir 3,5 miljoni putnu, kas gadā apēd 100 000 tonnu barības un kviešus un miežus uzņēmums pērk no Latvijas zemniekiem. Uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps stāsta, ka šobrīd problēmas sagādā saulespuķu spraukumi, ko Latvijā neražo. Dace Freimane no Zemkopības ministrijas vērtē, ka Krievijas un Baltkrievijas produktu importa aizliegums visvairāk ietekmēs tos uzņēmumus, kas ražošanā līdz šim izmantoja importēto lopbarību. Krievijas graudu, lopbarības, ogu un augļu, riekstu un dārzeņu imports Latvijā ir aizliegts līdz 2025. gada 1. jūlijam un aizliegto produktu sarakstu varēs arī papildināt.

Starptautiskajā Sieviešu dienā Starpbrīdī tiekamies ar uzņēmēju Dagniju Lejiņu, lai runātu par sieviešu iespējām uzņēmējdarbībā, sievietes daudzajām lomām sabiedrībā un kā tās sabalansēt.

Eiropas centrālā banka (ECB) pieņēmusi nemazināt galveno bāzes procentlikmi un tā saglabāta 4,5 % apmērā. Tas nozīmē, ka cerības uz kredītu procentlikmju samazinājumu jāatliek uz vasaru, par ko jau iepriekš brīdinājuši banku analītiķi. Iepriekš Eiropas Centrālā banka palielināja procentlikmes, jo Eiropā bija strauji pieaugusi inflācija un bija jācīnās ar straujo patēriņa cenu kāpumu. Procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas un šī lēmuma mērķis - inflācijas atgriešanās tās noteiktajā 2% līmenī. Taču pašlaik ekonomika bremzējas, tas notiek strauji, kas atkal vairs nav labi. Piemēram, Vācijas ekonomikas izpētes institūts "Ifo" būtiski samazinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam – līdz 0,2 % pretēji iepriekš lēstajiem 0,9 %. SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums nozīmē, ka cerības pēc procentlikmju samazinājuma tiek atliktas un vasaru. Ko tas nozīmē mājsaimniecībām un biznesam, stāsta Lāriņš. Lāriņš arī sacīja, ka diemžēl pazeminātas ekonomikas izaugsmes prognozes un tas nozīmē, ka vajadzētu stimulēt ekonomiku. Tajā pašā laikā labā ziņa – nav ekonomikas recesijas. Arī bezdarba rādītāji joprojām ir tuvu zemam līmenīm, tas nozīmē, ka cilvēkiem ir darbs un iespējams pārskatīt tēriņus, ja cenas ir kāpušas un kamēr ir darbs, situācija ir vieglāk pārdzīvojama, nekā tad, ja strauji kāpj bezdarba līmenis. Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka Eiropas centrālās bankas lēmums nebija pārsteigums, taču signāls, ko deva inflācijas prognozes samazinājums paver durvis tam, ka procentlikmes varētu samazināt jau jūnijā. Vienlaikus redzams, ka tirgus jau reaģē un Euribor jau sāk samazināties. "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija paredz, ka procentlikmju samazinājums varētu notikt vasarā. Tāpat jāatgādina, ka jau drīzumā iedzīvotāji varēs pārfinansēt savus kredītus. Pašlaik top izmaiņas noteikumos par patērētāju kredītu pārfinansēšanu. Provizoriski noteikumu grozījumiem jābūt izstrādātiem līdz 1. aprīlim. Paredzēts, ka iedzīvotājiem būtiski samazināsies kredītu pārfinansēšanās procesa izmaksas un tiks aizliegtas tā saucamās "aiziešanas" komisijas maksas.

Latvijas komercbankās ir vairāki tūkstoši kontu, kuru īpašnieki ir miruši. Tā kā naudas līdzekļu atlikums kontos ir neliels, mantojuma lietu radinieki neuzsāk. Savukārt bankām šī nauda jāglabā 60 gadus un tad to var ieskaitīt kredītiestādes ienākumos. Finanšu nozares asociācija aicina šo jautājumu atrisināt likumdevējiem. Iedzīvotāji parasti pie notāra kārto mantojuma lietas, ja viņu īpašumā ir kāds nekustamais īpašums. Bet ko darīt ar līdzekļiem, kas atrodas miruša radinieka bankas kontā? Stāsta Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars. „Kā dzīvē notiek, viņi parasti paņem nelaiķa bankas karti un aiziet izņemt naudu bērēm, parasti pārsimts, 300, 400 eiro, kas arī nav ļoti likumīgi, bet finanšu sektors saprot šīs lietas un mēs neziņojam par tādām, ja tās ir samērīgā apjomā, protams. Ja mantojums nav pietiekami ievērojams, līdz ar to viņu neviens radinieks nekārto pie notāra, kā rezultātā kontos paliek atlikumi - simts, divsimts, trīssimts eiro. Mēs aicinām pilnveidot regulējumu, lai nebūtu jāgaida 60 gadi, kad šī nauda tiktu ieskaitīta bankas ieņēmumos, bet šai naudai būtu jānonāk valsts ieņēmumos jau krietni ātrāk.” Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins stāsta – ja bankas kontā ir daži simti eiro, radinieki mantošanas procesu visbiežāk nesāk un problēmas rodas, ja noguldījumi ir bankās, kas atrodas ārvalstīs. Edgars Pastars arī stāsta, ka sarežģījumi rodas, ja noguldījumi atrodas interneta jeb mākoņu bankās, piemēram, Lietuvā vai Vācijā. Gatis Litvins Latvijas Zvērinātu notāru padomes vērtē – ja atstāta lielāka naudas summa, tad mantinieki situāciju risina, bet valstij jāmeklē kāds risinājums, ko darīts ar nelieliem konta atlikumiem. Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks Edgars Pastars rosina ieviest kādu vienkāršāku mantošanas modeli, ja kontā palikuši 200 – 300 eiro. Šobrīd Saeimā tiek diskutēts arī par citiem ar mantojumu saistītiem jautājumiem - gan par to, lai mantiniekam ar savu naudu nav jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem, gan par to, kā sakārtot Eiropas mantojuma apliecību, kad Latvijas iedzīvotāji mirst ārvalstīs.

Kopš marta sākuma iedzīvotāji aktīvi iesniedz ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pērn pārmaksātos attaisnotos izdevumus. Tomēr šis nav īstais brīdis celt attaisnoto izdevumu slieksni – tas izriet no balsojumiem Saeimā šīsdienas sēdē. To rosināja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti, taču koalīcija to izskata nodokļu pārmaiņu kontekstā un sola izvērtēt vēlāk šī gada laikā. Attaisnotie izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, kvalifikācijas celšanu, medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem Latvijā ir spēkā 30 gadus, atgādina Finanšu ministrija. Tolaik attaisnotie izdevumi par izglītību bija 90 lati gadā, bet par medicīnu 60 lati gadā. Attaisnoto izdevumu limitus ik pa laikam pārskatīja. Kopš 2018. gada attaisnotie izdevumi par nodokļu maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem nedrīkst būt vairāk kā 600 eiro. Par ģimenes locekļiem attaisnotajos izdevumos var ietvert tikai izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Nacionālā apvienība rosināja attaisnoto izdevumu slieksni katram ģimenes loceklim celt no 600 līdz 1000 eiro. Skaidrojot šo priekšlikumu, deputāte Ilze Indriksone norādīja, ka kopš izmaiņu spēkā stāšanās vidējā alga valstī ir pieaugusi par teju 66% - no 926 eiro 2017. gadā līdz 1537 eiro 2023. Gadā. Tas liek arī attaisnoto izdevumu summu celt atbilstoši vidējās algas kāpumam. Turklāt gadījumos, kad gada ienākumu deklarācijā attaisnotie izdevumi pārsniedz 600 eiro, atlikušo summu pārceļ uz nākamo gadu. Pārsniedzot šo limitu gadu no gada, neizmaksātā valsts ieturētā summa pašlaik esot virs 160 miljoniem eiro. Viedokli izsaka Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa

Latvija riskē zaudēt simtiem miljonu Eiropas Savienības (ES) finansējuma, ja ministrijas kavēsies ar investīciju ieviešanu. Kāpēc plānošanas periodu sākumā vienmēr ir tāda vilcināšanās un vai Latvija paspēs ieguldīt visu pieejamo ES finansējumu? Krustpunktā diskutē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība). Pēdējā laikā arvien biežāk mediju ziņās dzirdētas norādes, ka vienā vai otrā projektā ir risks pazaudēt Eiropas fondu piešķirto finansējumu. Runa parasti nav par mazām summām. Turklāt kopējais naudas apjoms, kur var būt problēmas, sasniedz pusmiljardu eiro. Jāatgādina, kad runa bija par to, kā sadalīt Eiropas daudzgadu budžetu, arī Krustpunktā bija vairākas diskusijas, Latvija aktīvi cīnījās, lai iegūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, pēc mūsu domām svarīgiem projektiem. Kopumā runa ir par miljardiem, ne miljoniem eiro. Bet izrādījies, ka nemaz nespējam naudu izmantot. Vai pietrūkst kapacitātes, vai ir arī kādi citi iemesli? Vakar izskanēja ziņa, ka Latvija naudu nezaudēs, to novirzīs citiem projektiem. Bet pamatjautājums ir, kāpēc vispār tā notiek un un vai naudu novirzīs labākiem projektiem?

Ienākumu deklarāciju par 2023. gadu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jau paspējuši iesniegt vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Par to, kam un kad deklarācijas jāiesniedz obligāti, attaisnotajiem izdevumiem un nodokļu pārmaksas izmaksām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas ceturtās nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša. Šogad arī īpaši aktuāli digitālās drošības jautājumi. Sazināmies ar Cert.LV kiberdrošības ekspertu Armīnu Palmu. Armīns Palms norāda, ka jau pirms deklarāciju iesniegšanas termiņa sākuma konstatēts, ka tika veidotas viltus mājaslapas, kas būtu līdzīgas EDS sistēmai. Kopumā jau identificēti vairāk nekā 20 resursi, kas bija domāti, lai apkrāptu Latvijas iedzīvotājus. "Cert.lv" nevar bloķēt viltus lapu, bet organizācijas radītais DNS ugunsmūris ir pirmais drošības vilnis, kas var cilvēkus pasargāt, pat, ja laba vēl ir aktīva. Palms aicina sekot instrukcijā "Cert.lv" mājaslapā, lai konfigurētu tālrunī vai datorā šo programmatūru. "Ja cilvēks saņem īsziņu ar pievienotām saitēm, ka Valsts ieņēmumu dienests grib ar viņu sazināties, tas noteikti ir krāpšanas mēģinājums," apliecina Palms. "Arī e-pasti, kur ir pievienotas saites, kur kaut kas ir aktīvi jādara. Vienmēr ir jābūt kritiskam. Ne tikai šī krāpšanas viļņa ietvaros. Jebkurā gadījumā, ja jūs steidzina, 90% tā varētu būt kaut kāda veida krāpšana. Tas arī viss, ko der atcerēties - ja jūs steidzina kaut ko darīt nekavējoties labāk apstājaties." Arī VID pārstāves norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nekad nesūta īsziņas, tikai uz reģistrētu e-pastu paziņojumu, ka cilvēkam ir pienākusi vēstule EDS sistēmā. Arī pašu vēstuli neredz, tikai aicinājumu apmeklēt EDS un tur veikt visas darbības un saraksti ar VID.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi sākotnējo projektu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunajam modelim. Ja diskusijas ar vietvarām veiksies raiti, to varētu ieviest jau no nākamā gada. Taču jau tagad esot secināms, ka jaunā sistēma pēc būtības tikai pielabos veco. Tāpēc nevarot runāt par novadu reformā solīto mērķi, ka pašvaldības pēc apvienošanas kļūs pašpietiekamas. Tā vērtē Latvijas Radio uzrunātie eksperti.

Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij parādā ir vairāk nekā pusmiljardu eiro. Badā, protams, viņi nemirst, naudu apgroza ēnu ekonomikā, algu saņem aploksnē, bet par saviem bērniem parūpēties negrib. Kā cīnīties ar cilvēkiem, kuri atstājuši visu bērnu aprūpi uz otra vecāka pleciem? Krustpunkta diskutē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība), Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Gadā no Uzturlīdzekļu garantijas fonda tiek izmaksāti ap 50 miljoniem. Pērn ir izdevies atgūt vairāk nekā 11 miljonus, bet, salīdzinot ar kopējo parāda apjomu, tas ir maz. Kādi līdzekļi vēl atlikuši, lai piespiestu vecākus maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem pašus bez Uzturlīdzekļu garantiju fonda starpniecības? Kā atrast tos, kuri izvairās, jo bieži viņi darbojas ēnu ekonomikā un formāli daudziem nav ne ienākumu, ne īpašumu.

Eiropas Savienībā (ES) pērn uzstādīja rekordlielu daudzumu saules paneļu, veicinot bloka pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Taču tikai neliela daļa no šiem paneļiem bija ražoti Eiropā. Vietējie saules paneļu ražotāji apgalvo, ka viņu pastāvēšana ir apdraudēta, jo Eiropas tirgu pārpludina lēti Ķīnas ražojuma saules paneļi. Nozare ir aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) veikt ārkārtas pasākumus, taču Brisele ir paziņojusi, ka neaizvērs tirgu ārvalstu produkcijai.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par korupciju uzņēmumos - kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma. Runājam arī par pagaidām lēno uzņēmumu digitalizācijas procesu un kas paveikts gada laikā kopš pieejami 140 miljoni eiro Latvijas uzņēmumu digitalizācijas atbalstam no Atveseļošanās fonda naudas. Kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma Kad runājam par korupciju, visbiežāk prātā nāk valsts pārvalde. Tur var runāt par sīka līmeņa korupciju, piemēram, mēģinājumiem uzpirkt Ceļu policiju, līdz ar daudzām nullēm rakstāmiem gadījumiem, kur koruptīvas darbības parādās valsts iepirkumos. Bet tikpat iespējama un arī kaitīga korupcija ir uzņēmumos. Tur atšķiras tikai nosaukums - privātajā sektorā to sauc par komerciālo uzpirkšanu. Korupcija uzņēmumā ir kā pelējums. Ja vide ir slikta, neviens par to nerūpējas un visiem – no augstākā priekšnieka līdz zemākajam apakšniekam – ir vienalga, agri vai vēlu vispirms tumšākajos stūrīšos, bet pēc tam jau klaji un plaši visās malās parādīsies korupcijas pelējums. Lēnais uzņēmumu digitalizācijas process Ir pagājis gads, kopš ar svinīgu pompu un lielām cerībām tika izsludināta pieteikšanas Digitalizācijas atbalsta programmām Latvijas uzņēmumiem, šim mērķim atvēlot ap 140 miljoniem eiro Atveseļošanas fonda naudas. Programmu piedāvājums plašs – no 5000 eiro vērtiem grantiem līdz daudzmiljonu aizdevumiem lieliem digitalizācijas projektiem. Kārtība uz papīra visai vienkārša – uzņēmumam jāpiesakās digitalizācijas ceļa kartei, tā jāizstrādā kopā ar Eiropas digitālās inovācijas centru un pēc tam jau var saņemt atbalstu no LIAA vai ALTUM paša projekta realizācijai. Lai noskaidrotu, kā sokas ar šo programmu apguvi, ceļa kartēm, uz sarunu Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros aicinājām Eiropas Digitālās inovācijas centra izpilddirektori Aigu Irmeju.

Lai gan Latvijā nav tik izteiktas jauniešu bezdarba problēmas, kā tas ir citās Eiropas valstīs, tomēr jāatzīst, ka zināmas problēmas pastāv, jo vienus darba devēji ķertin izķers, bet citiem būs jāreģistrējas bezdarbniekos. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: uzņēmuma "ZZ Dats" projektu vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes studente Ilze Zane Radziņa, RTU karjeras konsultante Santa Latkovska un uzņēmuma „Allnex” personāla vadības projektu vadītāja Agija Dzērve. Sazināmies ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultanti Gunu Sīli. Visus, kuri lūkojas pēc darba vai prakses vietām, ir ieinteresēti karjeras maiņā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina piedalīties Latvijā lielākajā profesionālās orientācijas pasākumā "Karjeras diena". Tas notiks 8. martā no plkst. 10 līdz 18 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā. Karjeras dienā piedalīsies vairāk nekā 100 uzņēmumu, notiks "Darba tinderis" un daudz citu aktivitāšu. Šogad "Karjeras diena" notiks 21. reizi.

Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9 % un mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 1 119 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tiesa gan, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija tikai 2,2 %, jo cenas auga straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Vidējais atalgojums straujāk audzis sabiedriskajā sektorā, bet nākamgad algu pieauguma temps samazināsies. Lai gan Latvijas ekonomika pēdējā gada laikā nav augusi, tas nav ietekmējis algu kāpumu. Pērn algas straujāk auga sabiedriskajā sektorā - par 13,1%, bet privātajā sektorā par 11,5%, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāsta, ka algu pieaugumu pērn ietekmēja gan saspringtā situācija darba tirgū un darbaspēka trūkums, gan peļņas pieaugums atsevišķu nozaru uzņēmumos. LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis vērtē, ka gandrīz 12% algu pieaugums rada lielu spiedienu uz uzņēmēju izmaksām un konkurētspēju. Tāpēc darba devēji jau vairākus gadus aicina, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, samazināt darbaspēka nodokļus. Vai algu kāpums saglabāsies arī šogad? SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka algas augs, bet ne tik strauji kā pēdējos trīs gados. Joprojām atšķiras atalgojums dažādās nozarēs. Pērn vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, IT pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas – 993 eiro bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

Lilija Ziediņa dzīvo Aizkraukles novada Skrīveros un pirms pieciem gadiem pēc smagas slimības mainīja nodarbošanos, un sāka gatavot ziepes un sveces. Viņa gatavo nevis tradicionālas ziepes, ar ko mazgāt rokas, bet pati izgatavo silikona formas un no ziepēm darina puķu pušķus, kūkas gabaliņus, sēnes un citas lietas. Lilija attālināti divus gadus arī mācījusies arī ziepju gatavošanas skolā.