Satori podkāsti

Latgaliešu valoda un literatūra arvien ir marginalizēta – gan publiskajā telpā un medijos, gan vēstures un mācību grāmatās. Latgaliešu dzejniece, zinātniece un sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga savā rakstā sērijā "Latgolys vaicuojums" pat izmanto apzīmējumu "geto". Kāda īsti ir latgaliešu valodas vieta literatūrā un Latvijas publiskajā telpā gan Latgalē, gan citur Latvijā? Raidieraksta "Latgolys vaicuojums" piektajā un pēdējā epizodē par to sarunājas Ilze Sperga un vēsturniece, latgaliešu valodas aktīviste un latgaliešu valodas mācīšanās aplikācijas "Vasals" autore Vineta Vilcāne. Raidierakstu vada antropoloģe un sērijas redaktore Dace Dzenovska. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Runājot par Latgali, var minēt vairākas robežšķirtnes: valodu, valstu, vēsturiskās. Par Latgali kā robežzemi un to, kādas robežas mums jāsargā fiziski un kādas – savos prātos, Latgalei veltītā cikla "Latgolys vaicuojums" raidierakstā sarunājas raksta "Nepārkāp robežu" autore, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pierobežas monitoringa eksperte un antropoloģe Anna Griķe, NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts un cikla redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Ar ekonomisko situāciju skaidrotas daudzas Latgales problēmas – gan emigrācija un reģiona iztukšošanās, gan latgaliešu politiskās izvēles un apmierinātība ar dzīvi kopumā. Ekonomisko atpalicību mēģināts risināt arī valstiskā līmenī, ieviešot Latgales speciālo ekonomisko zonu, taču strauju un paliekošu augšupeju arī šis instruments nav nesis. Kur īsti rodamas Latgales ekonomiskās atpalicības saknes un kā mazināt reģiona nevienlīdzību ar pārējo Latviju? "Satori" sērijas "Latgolys vaicuojums" 3. raidierakstā par ekonomisko situāciju Latgalē sarunājas Latvijas Universitātes docents, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists un raksta "Vai Latgale lemta mūžīgai ekonomiskai atpalicībai?" autors Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka un sērijas redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Teju pēc katrām vēlēšanām no jauna uzvirmo satraukums par to, Latgale atkal balsojusi "nepareizi". Cenšoties skaidrot atšķirības Latgales un pārējās Latvijas politiskajās izvēlēs, daudz runāts par kultūru, valodu un Latgales etnisko sastāvu, taču maz uzmanības pievērsts ekonomiskajai plaisai. Vai un kā sociālekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība ietekmē politiskos viedokļus un balsojumu? Kā šo nevienlīdzību mazināt? Par to raidieraksta "Latgolys vaicuojums" 2. epizodē sarunājas komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis un sērijas redaktore Dace Dzenovska. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Latgalei un latgaliešu kultūrai Latvijā ir īpaša vieta – no vienas puses, apbrīnota un cienīta, no otras puses, sveša un nesaprasta. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pēdējām Saeimas vēlēšanām, kurās liels skaits latgaliešu atdeva savu balsi par prokrieviskām partijām, Latgale un tās robeža ar agresīvo kaimiņvalsti kļuvusi par īpaši sarežģītu tematu, un publiskajā telpā bieži izskan izteikumi, ka "Latgales jautājums" kaut kā jārisina. Vai tā tiešām ir, un ko īsti tas nozīmē? Cik labi citos novados dzīvojošie vispār izprot Latgali? Rakstu un raidierakstu sērijā "Latgolys vaicuojums" sīkāk pievēršamies vairākiem spriedzes punktiem Latgales un Latvijas attiecībās, reflektējot par to, kā tie veidojušies un veido mūsu identitāti. Cikla pirmajā raidierakstā par Latgales un latgaliešu vietu valsts pamatos sarunājas sērijas redaktore Dace Dzenovska, Latgales kongresa izpildpadomes priekšsēdētājs, jurists un raksta "Vai latgalieši ir nācijas sastāvdaļa" autors Agris Bitāns, kā arī zvērināts advokāts un lektors Lauris Liepa. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Valters Sīlis ir viens no aktīvākajiem latviešu jaunās un vidējās paaudzes režisoriem, dramaturgs, reizēm arī aktieris un kopš 2024. gada janvāra – Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs. Valters ikvienam savam darbam pieiet ar lielu atdevi, atbildību, dzīvu personīgo interesi un misijas apziņu, kuru sajūt un novērtē arī skatītājs. Tajā pašā laikā režisors nevairās no strīdīgām politiskām un sociāli atbildīgām tēmām, neizdabā populārai gaumei, bet ir ieinteresēts, lai kultūras telpā tiktu sadzirdētas dažādas balsis. Ar šādu pieeju Valters Sīlis uzsāk pienākumu pildīšanu jaunajā – Liepājas teātra – kolektīvā, ar kuru viņam jau agrāk sanācis veiksmīgi sastrādāties. Šajā "Satori" raidierakstā viņš stāsta par teātra nākotnes plāniem un savu vietu daudzbalsīgā teātrī. Ar Valteru Sīli sarunājas Santa Remere.

Māksliniece un laikmetīgā teātra dramaturģe Laura Stašāne ir viena no 2020. gadā izveidotās dokumentālās izstādes un digitālās platformas "Lietisko pierādījumu muzejs" autorēm. Vardarbība ģimenē ir viņas darbu tēma jau vairāk nekā astoņus gadus. 2023. gada izskaņā nāca klajā Lauras līdzveidotais literatūras žurnāla "Punctum" un "Lietisko pierādījumu muzeja" dokumentālo stāstu un dzejas krājums "Neviens tev neticēs", kas aicina uz atklātu sarunu par šo bieži vien slēpto problēmu, kas Latvijā skar gandrīz katru trešo sievieti. Laura Stašāne daudzus gadus strādājusi arī kā mākslas producente, cenšoties atbalstīt jaunu mākslinieku idejas un sadarbību ar kopienām. "Lietisko pierādījumu muzejs" un "Neviens tev neticēs" ir mākslinieces pašas realizēta ideja, kas devusi iespēju daudzām sievietēm izstāstīt savu stāstu un tikt sadzirdētām. Podkāstā ar viņu sarunājas Santa Remere.

Šajā raidieraksta epizodē “Satori” redaktore Santa Remere sarunājas ar norvēģu valodas pasniedzēju Martu Roķi no Avotu ielas “Valodu mājas”, Lucavsalas ekokopienas koordinatoru un vides aktīvistu Emīlu Hlevicki un pedagoģi, publicisti, “Bērnu mājas” vadītāju Karīnu Elceri. Sarunas dalībnieki spriež par to, kā apkaimju aktīvie dalībnieki - uzņēmumi, kafejnīcas, centri, darbnīcas - palīdz veidot apkaimes noskaņu un identitāti. Tāpat apkaimju pārstāvji apmainās ar stratēģijām, kā pašiem uzņēmumiem kļūt atvērtākiem apkaimes pamatiedzīvotājiem un piedalīties apkaimes saviesīgajā dzīvē. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotāja un režisore Krista Burāne, kas ilgstoši Latvijā nodarbojas ar dažādās kopienās balstītu mākslas darbu radīšanu. No bērnu kopienām līdz blokmāju iedzīvotājiem, dažādām etniskām grupām un pat kokiem – kā kopienās balstīta māksla ir saistīta ar demokrātijas procesiem un balsta tās vērtības? Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mākslas zinātņu doktore, mākslas kritiķe, filozofe, kuratore un feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine šogad aizstāvēja promocijas darbu par feministisko mākslu postsociālismā. Jana jau senāk rakstīja, ka feminisma laiks ne pasaulē, ne Latvijā nav homogēns – pastāv dažādi atskaites punkti, strāvojumi jeb tā sauktās "feministiskās intereses salas" un to arhipelāgi, no kuriem daži ir gluži neizpētīti, aptumšoti un necaurredzami, un pie šādiem mazzināmajiem apgabaliem pieder arī Latvijas māksla. Savā promocijas darbā viņa ir devusies ilgā izpētes ekspedīcijā uz šo teritoriju un par tajā pieredzēto – viscerālo, aptumšoto, ikdienišķo un afektīvo – podkāstā ar viņu sarunājas Santa Remere.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Ieva Niedre - fonda “Initum” valdes priekšsēdētāja un ļoti pieredzējusi kultūras producente, kā arī Ilze Neimane - Juglas attīstības biedrības vadītāja. Sarunā apskatām gadījumu, kurā apkaimes biedrība ir veiksmīgi atradusi savu "kultūristu", impulsu, kas ir veicinājis šo sadarbību un šķēršļus un grūtības, ar kurām ir bijis jāsaskaras gan no kultūras producenta, gan apkaimju biedrības pārstāvja puses. Kas jāievēro, lai kultūras pasākumi tiešām būtu vērsti uz kopienu attīstīšanu un veidošanu? Un kāpēc tas vispār ir vajadzīgs? Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotājs un režisors Jānis Balodis, lai sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali apspriestu gan savu praksi, gan plašāk – teātra iespējas līdzdarboties ar kopienām un darba specifiku, veidojot tieši kopienā balstītu mākslas darbu. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Kitija Vasiļjeva – radošā un izstāžu producente, kas strādā gan vietēji, gan starptautiski, tostarp, bijusi Latvijas paviljona direktore 56. Venēcijas mākslas biennālē. Sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali tiek pacelti vairāki nozīmīgi jautājumi – vai kultūra var būt kopienu veidošanas un stiprināšanas rīks? Kas nepieciešams, lai kultūras un apkaimju darbinieku sadarbība būtu auglīga? Kādu lomu šajos procesos spēlē rūpju koncepts un kāda ir iesaistīto pušu atbildība kopienu priekšā? Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā epizodē ar raidījuma vadītājiem, Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali, tiekas Sandra Feldmane, Rīgas Apkaimju alianses un Čiekurkalna attīstības biedrības valdes locekle. Sarunāsimies par to, kādi impulsi ļauj apkaimes iedzīvotājiem sanākt kopā biedrībā, par to, vai ideālus nevar iznīcināt resursu trūkums, un vērtīsim skatu uz veidiem, kā savām idejām gūt arī negaidītus sabiedrotos. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes profesore. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot iezīmēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Ko īsti grib Putins? Cik drīz beigsies karš? Vai Krievijā kaut kas var mainīties? Kā uz notiekošo raugās Ķīna un citas Krievijas kaimiņvalstis? Vai Rietumi varētu tikt ierauti jaunā konfliktā? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Igors Gubenko ir filozofs, pētnieks, pasniedzējs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kas aprīlī sāks darbu kā redaktors jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par akadēmisko zināšanu neizmantoto potenciālu, estētikas nozīmi un dzīvi domstarpību un pretrunu pilnā pasaulē.

Santa Remere ir trīskārt Normunda Naumaņa balvai nominēta kultūras kritiķe, festivāla "Homo novus" producente, tulkotāja, kura aprīlī sāks darbu kā redaktore jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par feministisko diskursu, kultūru, riebumu pret tituliem, mākslu, kas dod balsi, labas kritikas un žurnālu nozīmi.

Pēteris Krilovs ir režisors un pedagogs. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot, kā politiķi konstruē savu tēlu un naratīvu. Kā aktierim notēlot katru no Eiropas līderiem? Kas spīd cauri Putina runasveidam? Kāpēc Šolcs no visiem līderiem ir vismīklainākais? Kas atšķir amerikāņu un Eiropas politiķu komunikāciju? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Katrīna Ošleja ir organizāciju psiholoģe. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot saprast, kas raksturo labu līderi. Ar ko izceļas Zelenska runasveids? Ar ko atšķiras jauno valstu līderu paaudze? Kāda nozīme ir līderībai? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Februārī tika publicēti rezultāti ievērojamam pētījumam par dzemdību pieredzi Latvijā. Divas galvenās atziņas: katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi vardarbību dzemdībās un tas samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus. Kā tieši tapis šis pētījums, kāda bijusi tā metodoloģija, kādi ir šo problēmu cēloņi un kā tos varētu risināt? Šajā sarunā, ko iespējams gan lasīt, gan klausīties podkāstā, vaicājām par to pētījuma iniciatorēm – publicistei Agrai Lieģei-Doležko un komunikācijas zinātņu doktorei Olgai Procevskai. 8. marts šķiet īstais brīdis šīs sarunas publikācijai.